19.05.2015 13:19

ZZ čempionāts

12.maijs. Otrdiena. Šī tik ilgi gaidītā diena bija klāt. Diena, kad jābrauc uz ZZ čempionātu. Sajā uztraucošajā rītā, teju pats pirmais saules stariņš mani uzmodināja. Tik uztraukta biju es un pārējie. Sēžot autobusā un braucot pretī piedzīvojumu pilnajai dienai, cerējām, ka mājās atgriezīsimies ar panākumiem. Tomēr, piebraucot pie lielās Kuldīgas halles, mūsu optimisms nedaudz noplaka. Pagalmā, gluži kā bišu stropā bites, drūzmējās simtiem cilvēku un pārdesmit autobusu. Bijām apmulsuši. Bet, viens bija skaidrs, konkurence ir milzīga. Kad bijām pārģērbušies un noskaņojušies šim lielajam pasākumam, devāmies uz lielo zāli, kur bija jānotiek izslavētajam čempionātam. Ieejot milzīgajā telpā ar uzmundrinošajiem plakātiem rokā, mūsu elpas aizrāvās. Zāle bija milzīga! Pildīta visdažādākajiem uzdevumiem! Viss bija sagatavots! Mēs bijām gatavi! Pāri visai zālei noskanāja tiesnešu svilpieni ... un, ZZ čempionāts varēja sākties!

Ko tik mēs nedarījām! Steigā likām milzīgas puzles uz lieliem molbertiem, gluži kā Tarzāns lecām ar virvi, līdzīgi ķīniešiem nesām milzu pūķus, pinām milža bizes (tās pīt visiem šķita visinteresantāk), lecām uz milzu banāna (tas mums gāja vissliktāk), spēlējam dvieļbolu u.t.t. Kas tik mums nebija jāizmanto! Gan prāts, gan fiziskais spēks, gan ātrums, gan precizitāte ... tomēr, par spīti visiem mūsu centieniem un cerībām, mēs netikām finālā. Autobusā iekāpām sarūgtināti, vīlušies un noguruši. Tomār, nedaudz vēlāk mūsu klasi atkal pārņem optimistiskais gars! Mēs vismaz mēģinājām un redzējām Zī un Zē. Kāds cits piebalso: "Nākamgad piedalāmies atkal!" Un mēs jau sākam kalt plānus nākotnei.

                                                                                          Alise Aleksandra Griškēviča 4.klases skolniece